Bibliski sirds ir cilvēka iekšējā būtība. Sirds ir sapratnes, mīlestības, uzticības, skumju, prieka avots, arī visu kaislību centrs. Visdzīvākā cilvēka ķermeņa daļa, kurā savienojas miesa un dvēsele un gars. Visdziļākā cilvēka jūtu un vārdu vieta „no sirds pilnības mute runā”, sirds izdod no sava krājuma vai nu labo, vai slikto. Dievs uzlūko mūsu sirdis!
Kā ierasts, gan ievadlekcija gan ikonogrāfijas tēma saistījās ar visas nometnes moto. Lekcijā apskatījāmies ikonogrāfijas tēmu piemērus, kuru nosaukums, sižets, ideja vai pati ikonogrāfija saistās ar vārdu sirds. Savukārt, gleznojām šogad ornamentu. Tāpēc, ka sirds ir tik sarežģīta. Līdzīgi, kā ornaments savij savā tīklā gan augus un putnus, zvērus, gan pērles un vītnes, arī sirds ir kā daudzu lietu vijums. Izcēlām t.s. Bizantijas ziedu, kam nav īpašas simboliskas nozīmes, bet tā stilizētā forma atgādina sirdi.
