Mūsu ceturtās izstādes kontekstā šoreiz atklāju tēmu - LĪNIJA.
Māksliniece Lauma Palmbaha – laumapalmbaha.lv
“Līnija ir kā bezgalīgu iespēju instruments. Spēja zīmēt redzamo un iztēles pasauli piemīt tikai cilvēkam. Līnija vienā mirklī uzskrien visaugstākajā kalnā un nākamajā - metas okeāna dziļumos. Mākslinieka rokās līnija spēj attēlot gan bangojošas jūras nežēlīgo spēku, gan mierpilnā upes ūdens atspulgā notverto, niansēto, eņģeļa spārna smalko klātbūtnes sajūtu. Visas pasaules kultūras izzīmē savas tautas raksturu un pasaules redzējumu ornamentu vijumos. Katru dienu līnija mūs uzrunā gan zīmju, gan burtu ,gan ciparu valodā. Zīmēta uz papīra, vai uz audekla, izšūta tautas tērpu rakstā, veidota mālā vai granītā, smilšakmenī, kokā vai metālā, līnija var likt uzgavilēt mūsu dvēselei pavasara plaukstošo ziedu skaistumā vai arī izkliegt kādas dzīves tumšāko brīžu skumjas un sāpes. Līnija ir ideju sākums visam , ko cilvēce savā ceļā ir radījusi. Manuprāt, līnija, ir bezgalīgu iespēju instruments, ko mums devis mūsu Radītājs. Un mēs visi savā veidā katru dienu zīmējam mūsu kopīgo - Cilvēces dvēseles dārzu.”
Ikonu gleznotāja Evija Rudzīte –
“Ikonā līnija ir lūgšana. Tā ir kustība, kurā ikonu gleznotāja prāts, sirds un roka darbojas vienoti vienā Garā. Līnija ir nepārtraukta, vienota. Līnija ir kā dzīvs pavediens, kas aužas cauri garīgajai un materiālajai pasaulei un acīm saredzamajās vietās atklāj tēlu. Līnijas izejas punkts ir neredzamajā pasaulē, sirdī, kas ir Gara mājvieta. Ikonas plakne ir vieta, kurā līnija parādās, caur to atklājas svētā tēls, svētais notikums. “