Kopā ar kolēģiem, ikonu gleznotājiem, piedalos interesantā izstādē Roberta Mūka - latviešu filozofa un dzejnieka
muzejā Galēnos.
"Izstāde dod ieskatu katoļu, pareizticīgo un vecticībnieku pasaulēs. Tā ļauj aplūkot konfesijām piederošās lietas un tērpus, atklājas no pārlaicīgās pasaules redzes punkta caur ikonu jeb svētbildi, un stāsta stāstu par konfesijām mums līdzās.
Izstāde ir tapusi Roberta Mūka reliģijas pētniecības darbu iedvesmota, aktualizējot to, ka Galēnu un apkārtnes iedzīvotāji pieder dažādām konfesijām, mūsu vēsture ir krāsaina, gluži kā Latgale rudenī.
Izsenis Latvijas teritorijā līdzpastāvēt ir spējušas dažādas reliģijas; dažādām konfesijām piederīgi cilvēki. Pasaules notikumu ritumā visdažādākie cilvēki, iemesti notikumiem pa vidu, mācēja un māk pastāvēt līdzās.
Roberts Mūks savā grāmatā “Dievs, dievi un velniņi” (2005) raksta: “Bez Dieva nevaram iztikt – tāpat kā bez dienišķās maizes. Var jau badoties un no bada mirt. Bet bez Dieva mēs mirstam garīgi. Tad paliek pāri tikai miesas grausts, kam nav vietas ne debesīs, ne peklē, un mēs klejojam pa zemes virsu kā mehāniskas, bezdievīgas būtnes. Tā ir garīga nāve. Bet kas tad ir gars? Gars nav miesas pretstats. Tie abi pastāv nedalāmā vienībā. Un tieši tāpēc kristietība māca, ka pēc nāves cilvēks augšām ceļas ar visu miesu un dvēseli. Vai tad Dievs nekļuva par cilvēku Kristus personā?! Tā nu iznāk, ka tāpat kā cilvēks nevar iztikt bez Dieva, Dievs nevar iztikt bez cilvēka, abi harmonizē viens otru.”"
muzejā Galēnos.
"Izstāde dod ieskatu katoļu, pareizticīgo un vecticībnieku pasaulēs. Tā ļauj aplūkot konfesijām piederošās lietas un tērpus, atklājas no pārlaicīgās pasaules redzes punkta caur ikonu jeb svētbildi, un stāsta stāstu par konfesijām mums līdzās.
Izstāde ir tapusi Roberta Mūka reliģijas pētniecības darbu iedvesmota, aktualizējot to, ka Galēnu un apkārtnes iedzīvotāji pieder dažādām konfesijām, mūsu vēsture ir krāsaina, gluži kā Latgale rudenī.
Izsenis Latvijas teritorijā līdzpastāvēt ir spējušas dažādas reliģijas; dažādām konfesijām piederīgi cilvēki. Pasaules notikumu ritumā visdažādākie cilvēki, iemesti notikumiem pa vidu, mācēja un māk pastāvēt līdzās.
Roberts Mūks savā grāmatā “Dievs, dievi un velniņi” (2005) raksta: “Bez Dieva nevaram iztikt – tāpat kā bez dienišķās maizes. Var jau badoties un no bada mirt. Bet bez Dieva mēs mirstam garīgi. Tad paliek pāri tikai miesas grausts, kam nav vietas ne debesīs, ne peklē, un mēs klejojam pa zemes virsu kā mehāniskas, bezdievīgas būtnes. Tā ir garīga nāve. Bet kas tad ir gars? Gars nav miesas pretstats. Tie abi pastāv nedalāmā vienībā. Un tieši tāpēc kristietība māca, ka pēc nāves cilvēks augšām ceļas ar visu miesu un dvēseli. Vai tad Dievs nekļuva par cilvēku Kristus personā?! Tā nu iznāk, ka tāpat kā cilvēks nevar iztikt bez Dieva, Dievs nevar iztikt bez cilvēka, abi harmonizē viens otru.”"
