Domāju, ka ikvienam māksliniekam ir iedvesmas avoti. Arī man.
Mani vienmēr ir fascinējusi Kapadoķijas un Gruzijas, īpaši tās Svanetijas reģiona ikonogrāfija. Sajūta, ka viņi domājuši tikai par Debesīm un šī pasaule viņus nav tik ļoti interesējusi. Tāpēc viņu freskas ir tik patiesi šķīstas un skaisti skaidras. Īsta Dievbērnība, ko nav mūsu spēkos atkārtot.
Kad ikonā ir kaut kas no pravieša Elijas Dieva redzēšanas "Un redzi, Tas Kungs gāja garām. Liela un spēcīga vētra, kas sašķeļ kalnus un sadrupina klintis, gāja Tam Kungam pa priekšu, bet šinī vētrā nebija Tas Kungs. Pēc vētras nāca zemestrīce, bet Tas Kungs nebija zemestrīcē. Un pēc zemestrīces bija uguns. Bet Tas Kungs nebija ugunī. Bet pēc uguns - LĒNA BALSS."
Tik ļoti gribētos gleznot, kā gruzīnam - skaisti vienkārši un patiesi dziļi.
Un, jau kādu laiku, mani patiesi sajūsmina un
iedvesmo Romānikas laika arhitektūras skulpturālie dekori, īpaši
baznīcu portālu ciļņi!
Tēli ārēji liekas vienkārši pat brīžiem naivi, tomēr tajos ir jūtams iekšējs garīgs spēks, ko pastiprina īpašais apģērbu kroku ritms un līnija. Tajā ir kaut kas tik skaists!
Tā nu es iedvesmojos un cenšos ielikt kaut mazliet no tā visa savos darbos.
